//
Tu lasi...
Fakti par Ziemassvētkiem, Orange Jaunumi, Pievēs Uzmanību, Svaigas Idejas, Svētku noskaņojums

Latvijas Ziemassvētku ēdienu pirmsākums – Kā viss sākās

Ir grūti novilkt robežas starp latvisku un cittautu ēdienu tradīcijām, vairāki pierastie ēdieni, bija aizņemti no cittautu ēdienu tradīcijām, jo mēs brīvprātīgi vai piespiedu kārtā esam dzīvojuši līdzās krieviem, zviedriem, vāciešiem un citām tautām. Tās visas atstājušas arī kulināras pēdas.

Piparkūkas – Eiropā parādījušās ap 11. gadsimtu, bet līdzīgās formās bijušas pazīstamas jau senajiem grieķiem un ēģiptiešiem, kas tās izmantoja simboliskās ceremonijās. Savu popularitāti piparkūkas iemantojušas vienlaikus ar lielāku ingvera un citu garšvielu pieejamību. Sākotnēji miltu vietā tika izmantotas maizes drupačas, kam pievienoja sasmalcinātas mandeles, rožūdeni, medu un ingveru, šodien izmanto arī olas un cukuru. Katrai tautai un pat ģimenei ir sava piparkūku recepte, ar ko lepoties – citam saldāka, citam asāka, no mīkstas un maigas līdz cietai un kraukšķīgai. Eiropā pirmie piparkūkas iemācījās cept franču garīdznieki, no kuriem pamazām to pārņēma visas tautas. Mēs savu piparkūku tradīciju esam aizguvuši no vāciešiem, kuri gan lepojas ar vairākiem piparkūku veidiem, bet latviešu piparkūkas visbiežāk ir kraukšķīgas un plānas – kā trausli cepumi.

Sautēti kāposti – arī no vāciešiem aizgūti. Ideāli aukstā laikā, tātad arī Ziemassvētkos. Ēdienu vēsturnieki gan apgalvo, ka sautētus kāpostus uz Eiropu pirms 1000 gadiem atveduši ķīnieši, kas tos gatavojuši jau agrāk. Lai nu kā, īpaši iecienīti mūsdienās tie ir tieši Austrumeiropā, Vācijā un Nīderlandē, un katrai tautai ir savs, niansēts pagatavošanas veids.

Pīrāgi ar speķi – smaržīgi un mīksti, pildīti ar speķi un sīpoliem. To dzimtene mūsu platuma grādos ir Krievija, kur pīrādziņi padomju laikos bija tikpat populāri kā Amerikā hotdogi, jo bija nopērkami uz ikviena stūra. Uz stūriem gluži ne, bet svētku laikā arī latviešu mājās un dzīvokļos tie ir pazīstama uzkoda. Mammas vai vecmāmiņas ceptie pīrāgi sasilda. Veģetārajā variantā pīrāgi tiek pildīti ar sēnēm, kāpostiem vai citiem dārzeņiem.

Pelēkie zirņi ar speķi – atkal kaut kas sātīgs un barojošs; lai arī latvisks, to ēd ne tikai pie mums. Pelēkos zirņus ar speķi pazīst arī Lielbritānijas rietumu vidienes reģionā “Melnajā zemē” (Black Country), kur ir bagātīgas ogļu ieguves vietas. Pelēkie zirņi tika ēsti Ugunskuru naktī (Bonfire night), kas nedaudz atgādina mūsu Līgo nakti, taču tiek svinēta citā laikā – 5. novembrī. Zirņi ir vieni no senākajiem pākšaugiem – tos ēda gandrīz 5000 gadus p.m.ē. Tuvajos Austrumos.

Cūkas šņukurs un pusgalva – varētu teikt, ka cūku latvieši ēd “no astes līdz ausīm”, lai ietaupītu naudu un neizmestu ārā gaļu, kas varētu būt lietderīga. Tieši šņukuru gan ēda un ēd simboliskas nozīmes dēļ – tas tiek pielīdzināts arklam, jo ar šņukuru cūka uzar zemi. Cūkas šņukura galiņš bija jāapēd arājam, lai darbi veiktos. Gan šņukuru, gan pusgalvu izmanto garšas piešķiršanai arī citu tradicionālo ēdienu pagatavošanā.

Grūdenis, zīdenis, ķūķis – nosaukums dažādos Latvijas reģionos atšķiras, tomēr šis, šķiet, ir īsts latviešu ēdiens. Pagatavots no piestā sagrūstiem miežu vai kviešu graudiem, kam taukainumu piešķir cūkas pusgalva. Mieži latviešu virtuvē ir senākā pazīstamā labība, bet grūdeni latviešu zemnieki vārīja Ziemassvētku sestdienā jeb Ķūķu dienā, no kā arī radies viens no nosaukumiem. Grūdeņa gatavošana bija grūts darbs – lai piestā sagrūstu graudus, bija nepieciešams fizisks spēks un laiks. Pievienoja arī pupas vai zirņus.

Putraimu desa jeb asinsdesa – atkal viens no veidiem, kā lietderīgi izmantot cūku, šoreiz iekšas – cūku zarnas, pavēderes un asinis, apvienojumā ar latviešu savulaik iemīļotajiem miežiem. Pagatavot asinsdesu gan mums iemācījuši vācieši. Zarnas pildīja ar cūku pavēderēm, kas vārītas kopā ar miežu putraimiem un kam vēlāk pievienotas asinis un garšvielas – sīpoli, ķiploki un pipari. Asinsdesa ir senākais zināmais desu tips – to savā “Odisejā” pieminējis pat sengrieķu autors Homērs. Anglijā asinsdesu pazīst kā melno pudiņu (black pudding), starp citu, arī tā ir “Melnās zemes” delikatese.

Sātīgie salāti – siļķe kažokā – aizgūti no Krievijas virtuves. Rasols – kaut kas no skandināvu siļķes salātiem un Krievijas slavenajiem Olivjē salātiem (salad Olivier), ko 1860. gadā pirmo reizi pagatavojis Maskavas restorāna “Ermitāža” šefpavārs Lisjēns Olivjē (Lucien Olivier). Kādas nu kuram sastāvdaļas, bet aizdarīti ar bagātīgu majonēzes kārtu.

Kartupeļi – ko tur daudz, kartupelis latvietim ir tik mīļš uz zināms, ka vismaz tāpēc ir pelnījis atrasties Ziemassvētku ēdienu kompānijā. Uz Latviju atvesti 1673. gadā, bet inkiem bijuši zināmi jau pirms gadiem 7000. Lai arī kartupeli var pagatavot dažādi – salātos, zupās, pankūkās u.c. – uz mūsu svētku galda tas, visticamāk, būs tieši visvienkāršākajā veidā – vārīts vai cepts.

delfi.lv

Advertisements

Diskusijas

Vēl nav komentāru.

Atstāj savu komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Seko mums

Baltic2go.info Catalog

Čivinam

  • Новый парк Динозавров, Драконов и гигантских Жуков, где нас ожидают более 30 различных „настоящих” динозавров и дра… twitter.com/i/web/status/1…Orange Weekends Blog 2 days ago
  • Jaunais Dinozauru, Pūķu un milzīgo kustīgo Vaboļu parks. Šeit mūs sagaida vairāk nekā 30 dažādi „īsti” dinozauri un… twitter.com/i/web/status/1…Orange Weekends Blog 2 days ago
  • Новый парк Динозавров, Драконов и гигантских Жуков, где нас ожидают более 30 различных „настоящих” динозавров и дра… twitter.com/i/web/status/1…Orange Weekends Blog 2 days ago

Copyrights

Creative Commons License This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivs 3.0 Unported License ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz portālu Orange Weekends Blog

All Rights Reserved. Copyright © 2012 Orange Weekends Blog

MyFreeCopyright.com Registered & Protected
Advertisements